Ēka Brīvības gatvē 206 (1895-1940)

Rīgas Centrālā bibliotēka sagatavojusi datubāzi “Ēka Brīvības gatvē 206 (1895-1940)”. Tajā ietverti bibliogrāfiskie apraksti rakstiem no grāmatām, laikrakstiem un žurnāliem, kā arī dokumenti. Apkopotais materiāls ir kolekcija no RCB filiālbibliotēkas “Vidzeme” novadpētniecības krājuma.

Atvērt datubāzi

RCB filiālbibliotēka “Vidzeme” atrodas ēkā Brīvības gatvē 206 – pie Vidzemes dzelzceļa līnijas un Gaisa tilta. Šodien šī vieta ir attīstīta Teikas apkaimes daļa, bet 19. gadsimta beigās tā bija Rīgas Pēterburgas priekšpilsēta, to iezīmēja Rīgas robeža un ceļš uz Pēterburgu. Ēka, kurā izvietota filiālbibliotēka “Vidzeme” ir pārmaiņu lieciniece ar bagātu un interesantu vēsturi gadsimtu gaitā, tā ir vietējas nozīmes koka arhitektūras piemineklis. Tas rosinājis bibliotēkas darbiniekus pētīt šīs vietas un ēkas vēsturi.

1895.gadā pēc namīpašnieces Fanijas Veidneres pasūtījuma Pēterburgas šosejā 3 tiek uzcelta dzīvojamā ēka. Tās projektētājs un celtniecības darbu vadītājs ir Florians fon Viganovskis. Tas ir īres nams, kuru ieskauj plašs dārzs. Ēka celta eklektisma stilā ar interesantu jumta izbūves veidu un logu aiļu rotājumiem. Ar vietas un ēkas vēstures materiāliem un dokumentiem var iepazīties datubāzes sadaļā “Ēkas vēsture”.

20.gadsimta sākumā šajā ēkā mājo Latviešu Atturības biedrības “Auseklis” Tautas nams, kura māksliniecisko vadību uzņemas Zeltmatis. Tautas nams ir populāra dažāda vecuma cilvēku pulcēšanās vieta. Darbojas koris, orķestris, teātris, biedrības bibliotēka un lasītava, tiek organizēti lugu uzvedumi, notiek literārie vakari. Atturības biedrības “Auseklis” darbība atspoguļota datubāzes sadaļās “Rīgas Latviešu Atturības biedrība “Auseklis”” un “Atturības biedrības teātris”.

1926.gadā īpašumu, kura adrese ir pārdēvēta par Vidzemes šoseju 5, nopērk Rīgas Pilsētas Valdes Izglītības nodaļa un nodod to pilsētas bibliotēkas rīcībā. Šajā gadā sākas RCB filiālbibliotēkas “Vidzeme” (toreizējās Rīgas 9.bibliotēkas) vēsture. Datubāzes sadaļā “Rīgas pilsētas 9.bibliotēka” apkopoti materiāli par bibliotēkas izveidi, tās darbiniekiem, kā arī pārzini Jūliju Krūmiņu un viņa veidoto Literāro muzeju.

Datubāze ir nozīmīgs izziņas avots visiem Rīgas vēstures un kultūras izpētes interesentiem, kā arī bibliotēku vēstures pētniekiem.

Informējam, ka tīmekļa vietnē tiek izmantotas tehniskās sīkdatnes, lai identificētu tīmekļa vietnes lietotāju sesijas laikā. Noklikšķinot uz pogas “Sapratu”, jūs aizvērsiet informatīvo brīdinājuma logu. Lai uzzinātu vairāk informāciju par tīmekļa vietnē izmantotajām tehniskajām sīkdatnēm, lūdzam noklikšķināt šeit.

The cookie settings on this website are set to "allow cookies" to give you the best browsing experience possible. If you continue to use this website without changing your cookie settings or you click "Accept" below then you are consenting to this.

Close